Dažus gadus atpakaļ, mēs ar ģimeni devāmies brīvdienās uz Keipkodas pilsētas nomali. Tur mēs noīrējām mazu, vecu mājiņu, kur palikt vismaz divas nedēļas. Pirmajā stāvā atradās virtuve, dzīvojamā istaba un tualete. Guļamistabas bija otrajā stāvā. Mājā bija arī pagrabs, kurā atradās veļasmašīna, dīvāns un televizors.Pirmajā naktī mēs visi reizē pamodāmies dēļ spalgā kliedziena, kas nāca no manas māsas istabas. Tētis aši ieskrēja viņas istabā un ieslēdzis gaismu, ieraudzīja, ka māsiņa sēdēja gultā, briesmīgi kliegdama un reizē arī raudādama. Mani vecāki pasēdēja pie viņas un nomierināja, līdz meitene beidzot bija pietiekami mierīga, lai pateiktu, kas viņu tā nobiedēja.Viņa teica, ka viņa pamodās nakts vidū briesmīgas smakas dēļ. Kad viņa bija atvērusi acis, pavērās šausmīgs skats – visa istaba, no augšas līdz apakšai bija pārklāta ar asinīm. Asinis bija pa visu grīdu, griesti bija vienos asiņainos roku nospiedumos un pārklāti ar asins šļakatām. Mēs domājām, ka viņa vienkārši bija redzējusi murgu, bet māsa atteicās iet uz savu istabu, palikdama vecāku istabā uz visām atlikušajām dienām.Vienu vakaru mana mamma gatavoja vakariņas pirmā stāva virtuvē un tētis bija aizbraucis uz pilsētu. Mēs ar māsu sēdējām pagrabā un skatījāmies televizoru, kad pēkšņi gaismas lampiņa uzsprāga un televizors izslēdzās, atstājot mūs pilnīgā tumsā. Pagrabs bija palikts neizremontēts līdz galam, tādēļ vecās akmens sienas padarīja šo vietu baisu. Dažas sekundes mēs sēdējām sastingušas, nezinot ko darīt. Un tad mēs sajutām šausminošu smaku. Tā bija drausmīga un kad tā sasniedza mūsu nāsis, mēs sajutāmies mazliet šķebinoši. Tā smaržoja pēc puvušas gaļas. Smaka kļuva aizvien pretīgāka, līdz mēs sadzirdējām skrāpēšanos turpat pie sienas. Kaut kas skrāpēja grīdu vai sienu. Mēs sākām kliegt un taustījāmies p ... |